Preses relīzes un publikācijas

Līga NESTERE
2008.05.26.
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

„Pamatnostādne profesionālajai izglītībai Vācijā (arī citur Eiropā) ir mūžizglītība – izglītība cilvēka mūža garumā. Tās galvenais virziens ir apmācīt cilvēkus, kuri ir bez darba (nav nodarbinātie), sociāli atstumtie, kuriem varbūt ir nepieciešama speciālista palīdzība, lai atgrieztos darba tirgū,” teic SIA Latconsul vadītājs Normunds Lokenbahs, atgriežoties no tālākizglītības kursiem Profesionālā apmācība pieaugušo izglītības centros un starptautisko tīklu veidošana Vācijā.

Viņš turpina: “Mūžizglītība sniedz iespēju ikvienam cilvēkam sevi attīstīt, atrast savu vietu darba tirgū vai nepieciešamības gadījumā mainīt profesiju, kā arī veicināt karjeras izaugsmi un paplašināt karjeras iespējas. Arī Latvijā pēdējā laikā tiek daudz runāts un domāts par mūžizglītību. Cilvēki ir sapratuši, ka mūsdienu strauji mainīgajā tehnoloģiju laikmetā zināšanas ātri noveco un ir nemitīgi jāatjauno un jāpapildina.”


Seko līdzi darbinieka gaitām

N. Lokenbahs norāda, ka viena apmācāmo kategorija Vācijā ir gados jauni cilvēki, kuri pabeidz vispārējās izglītības iestādi ar diezgan sliktām sekmēm un augstskolā iestāties nevar. “Viņiem atliek profesionālā izglītība un pieaugušo apmācība. Ir paredzēts, ka laikā, kamēr cilvēks iziet apmācību kādā pieaugušo izglītības iestādē, viņam aktīvi tiek meklēta darba vieta. Apmēram 90 procentos gadījumu pēc apmācībām cilvēki sāk strādāt. Arī kādu laiku pēc apmācības beigšanas tiek sekots līdzi darbinieka gaitām – vai darba devējam darbinieks apmierina, vai darbinieks ir apmierināts ar izvēlēto profesiju un darba vietu. Šo pieredzi, manuprāt, derētu pārņemt arī Latvijā.”

Nevēlas viesstrādniekus

Vēl viena kategorija – darbu zaudējušie cilvēki. Viņiem tiek piedāvātas dažādas pārkvalificēšanās programmas un līdzdalība konkrētu projektu realizācijā. “Tā kā Vācijā vērojama tendence sarukt bezdarbnieku skaitam un apmācāmo kļūst aizvien mazāk, tiek izstrādāti aizvien jauni, interesanti projekti, kuru pamatmērķis ir apmācīt un piesaistīt darbiniekus. No vācu kolēģu stāstītā izriet, ka Vācijā, līdzīgi kā pie mums Latvijā, ir jomas, kur trūkst kvalificētu darbinieku un galvenā rūpe ir – lai darba tirgus būtu piepildīts un nebūtu jāieved darbaspēks no ārvalstīm. Tāpēc tiek domāts par ļoti nepieciešamo, bet ne tik prestižo profesiju darbinieku apmācību, kā, piemēram: frizieri, viesnīcu darbinieki – istabenes, viesmīļi, administratori, būvniecības, metālapstrādes jomās strādājošie,” par kursos dzirdēto turpina klāstīt N. Lokenbahs.

Rast ierosmes uzņēmuma darbības uzlabošanai

Pēc kursu apmeklējuma mācību centrs Latconsul šobrīd jau plāno iesaistīties starptautiskā sadarbības projektā Let’s learn together – let’s create together – let’s do our European home better. Šī projekta ietvaros viena no aktivitātēm būs latviešu valodas apmācība imigrantiem no ārvalstīm. „Šie kursi bija laba iespēja gūt jaunas zināšanas un dalīties pieredzē ar citu valstu speciālistiem pieaugušo izglītības jomā, atrast iespējamos sadarbības partnerus, kā arī rast jaunas ierosmes sava uzņēmuma darbības uzlabošanai un paplašināšanai,” rezumē N. Lokenbahs.
Kursos piedalījās pārstāvji no jaunajām ES dalībvalstīm – Ungārijas, Bulgārijas, Lietuvas un Latvijas, kā arī no ES kandidātvalsts – Turcijas un vecās dalībvalsts – Īrijas. Pārsvarā tie bija valsts iestādēs strādājošie – augstskolu, koledžu pasniedzēji. N. Lokenbahs vienīgais pārstāvēja privātu mācību iestādi.


Daži nozīmīgi fakti:
ES šobrīd gatavo European Credit System for Vocational Education and Training (ECVET) (Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajā izglītībā un apmācībā) modeļa izstrādi. Tā ir kredītpunktu un pārneses sistēma profesionālās izglītības un apmācības programmās. Ar šīs sistēmas palīdzību audzēkņa gūtos rezultātus profesionālajā apmācībā var dokumentēt un apliecināt, pārkāpjot attiecīgās izglītības sistēmas robežšķirtni. Šo sistēmu ieviest paredzēts 2010. gadā, kas nesīs pārmaiņas visā Eiropas profesionālajā izglītības sistēmā

2007. - 2013. gada plānošanas periodā no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem profesionālās izglītības attīstībai Latvijā plānots novirzīt 152 miljonus eiro jeb 28 procenti no kopējiem izglītībai un zinātnei atvēlētajiem ES līdzekļiem.

Plašāku informāciju par mūžizglītību skatīt: http://izm.izm.gov.lv/es/muzizglitiba.html