Klinta Ločmele,
2008/43
Komersanta Vēstnesis
Patlaban daļa uzņēmēju ir dilemmas priekšā – no vienas puses, viņi sāk novērtēt personāla apmācības nozīmi, bet, no otras puses, ekonomiskās situācijas dēļ jāapsver katra izdotā lata lietderība. Likumsakarīgi rodas jautājumi: vai ir vērts apmācīt darbiniekus un kā panākt, lai viņi, ieguvuši nepieciešamās zināšanas, neaizietu strādāt pie konkurenta? Par šiem jautājumiem un apmācību tendencēm Latvijā stāsta Biznesa konsultāciju un mācību centra "LatConsul" valdes loceklis NORMUNDS LOKENBAHS un Mārketinga nodaļas vadītāja LINDA KALNIŅA.
Pieaugušo cilvēku apmācībā nav vienas izteiktas sezonas, kad privātās mācību iestādes piedzīvotu strauju cilvēku pieplūdumu - apmācības ir aktuālas cauru gadu, arī atvaļinājumu sezonā. Piemēram, aizvadītajā vasarā mācību centrā "LatConsul" bija pieprasīti darba aizsardzības, projektu vadības kursi, svešvalodu apmācība, kā arī vīna kultūras kursi. "Cilvēku atsaucība ir neprognozējama - tā ir ļoti atkarīga no konkrētā apmācību kursa un sezonas. Tirgus mainās ekonomisko rādītāju ietekmē, un precīzi nevar paredzēt, kāda būs nepieciešamība pēc apmācībām tieši vasarā vai rudenī," skaidro L.Kalniņa. Viens no iemesliem, bet ne galvenais, kas nosaka apmācību tendences, ir likumdošana. Piemēram, nosacījums, ka katrā uzņēmumā jābūt darba aizsardzības speciālistam, veicina darba aizsardzības apmācības aktualitāti. Pastāvīgi pieprasītas ir finanšu konsultācijas par Eiropas struktūrfondiem. "Uzņēmējs var piesaistīt projektu vadītāju, kas par samaksu raksta viņam projektus, bet ir arī otra iespēja - viņš var iegūt nepieciešamās zināšanas un projektus ES līdzfinansējuma iegūšanai rakstīt pats," par uzņēmēju motivāciju apgūt šāda veida kursus stāsta N.Lokenbahs.
Pāris gadus "LatConsul" piedāvā arī vīna kultūras kursus. "Sākotnēji bijām gandrīz vienīgie, kas tādus piedāvāja, bet gada laikā vēl vairāki restorāni pievērsušies vīna kursu organizēšanai. Cilvēkus šie kursi interesē, jo vīna piedāvājums veikalos ir ļoti plašs. Savulaik biju slavenā restorāna "Otto Schwarz" menedžeris. Varēja redzēt, ka cilvēki, kas bija ieradušies uz lietišķajiem pasākumiem, kuros piedalījās gan mūsu valsts, gan ārzemju uzņēmēji, nezina, kādu vīnu izvēlēties pie konkrētā ēdiena. Ārvalstu uzņēmējiem biznesa jautājumus un lietišķas sarunas patīk risināt pie galda, taču uzaicinātie viesi nezina, kādu vīnu ēdienam pieskaņot. Šos kursus apgūst dažādi sabiedrībā pazīstami cilvēki, uzņēmēji, arī restorānu pārstāvji," vīna kursu popularitāti pamato N.Lokenbahs.
Kursi vai augstskola?
Saistībā ar darbinieku profesionālo pilnveidošanos dzirdami dažādi jēdzieni: "kursi", "apmācības", "seminārs". Ar ko tie atšķiras? - Seminārs nozīmē vienas vai divu dienu apmācību, kursi ir ilglaicīgāki - no viena līdz pat divpadsmit mēnešiem un reizēm vēl ilgāk.
"Uzņēmumiem, kas izvēlas apmācīt darbiniekus, ir ļoti svarīgi, vai viņi tiks atrauti no darba trīs dienas nedēļā vai tā būs viena diena nedēļā ilgākā periodā. Šī intensitāte ir viens no noteicošiem faktoriem, vai darba devējs vispār atbalsta darbinieku apmācību. Lai gan vasarā pieprasīti bija intensīvie valodu kursi, kopumā nevarētu apgalvot, ka intensīvā apmācība ir soli priekšā ilgstošākam zināšanu ieguves procesam," skaidro L.Kalniņa.
Darbinieki, kas nāk mācīties pēc savas iniciatīvas un par saviem līdzekļiem, parasti mācību kursus var apmeklēt ārpus darba laika, bet korporatīvās apmācības pārsvarā tiek organizētas darba laikā, ja darba devējam pret to nav iebildumu. "Valodu kursi ir aktuāli gan vidējā līmeņa vadītājiem, gan zemāka ranga darbiniekiem. Tajos piedalās sekretāres, biroja vadītājas. Allaž pieprasīta ir angļu valodas apguve, arvien populārāka kļūst spāņu valodas apmācība. Projekta vadības kursos parasti piedalās vidējā līmeņa vadītāji un mazo uzņēmumu tiešie vadītāji - direktori. Darbinieku amatu ziņā visraibākā ir struktūrfondu semināra auditorija - sākot no individuālajiem komersantiem un beidzot ar pārstāvjiem no lieliem uzņēmumiem. Dažkārt uzņēmējs nāk kopā ar grāmatvedi, lai atvieglotu turpmāko darbu ar ES fondu līdzekļu apgūšanu," N.Lokenbahs raksturo kursu auditoriju. Reizēm uz apmācībām piesakās arī studenti, lai papildinātu augstskolā iegūtās akadēmiskās zināšanas ar praktiskiem piemēriem.
Kā uzņēmējam izvēlēties - studēt augstskolā trīs gadus vai zināšanas iegūt kursos īsākā laika posmā? "LatConsul" pārstāvji skaidro, ka uzņēmējiem jāizvērtē konkrētās izglītības nepieciešamība. Piemēram, uz grāmatvedības kursiem vairāk nāk grāmatvežu palīgi, nevis paši grāmatveži, kas tomēr ieguvuši augstākās izglītības pamatu. Respektīvi - ja cilvēks grib izvēlēties noteiktu profesiju, viņam vairāki gadi jāstudē augstskolā, bet, ja grib iegūt vispārīgas zināšanas ar profesionālu ievirzi, uzņēmējs un viņa darbinieki zināšanas var papildināt mācību centros.
Laba slava un atrašanās vieta
Patlaban Latvijā ir ne mazums mācību uzņēmumu. Kā darba devējam izvēlēties piemērotāko saviem darbiniekiem? N.Lokenbahs iesaka pievērst uzmanību piedāvātā pakalpojuma cenai, apmācību uzņēmuma pastāvēšanas ilgumam, lektoru kompetencei, piedāvātās kursu programmas atbilstībai viņu vēlmēm, reputācijai presē, kā arī draugu un paziņu atsauksmēm. Būtiski piebilst, ka cilvēkiem nešķiet mazsvarīga arī mācību centra atrašanās vieta. "Piemēram, mums ir diezgan daudz klientu no reģionu pilsētām, un viņi mūs ir izvēlējušies tāpēc, ka pie mums var ērti nokļūt no autoostas vai dzelzceļa stacijas."
Latvijā nav veikts valsts mēroga pētījums, kas varētu ar skaitļiem un procentiem pierādīt, kā ir mainījusies darbinieka produktivitāte pēc kursu beigšanas. "Ko uzņēmums ieguvis pēc darbinieku apmācībām, ir jāvērtē individuāli. Ja apmācīts ir viens darbinieks, viņš, protams, viens pats nespēs celt visa uzņēmuma produktivitāti, lai arī cik ilgstoši vai kvalitatīvi ir bijuši mācību kursi. Svarīgi ir arī pārējie apstākļi uzņēmumā. Varbūt tajā nav nepieciešamā tehniskā nodrošinājuma, vai tiek apslāpētas šā darbinieka jaunās idejas? Ne vienmēr darbinieka produktivitāte pēc kursiem atklājas nedēļas vai mēneša laikā - rezultāts var parādīties tikai pēc gada. Korporatīvo apmācību efektivitāti ir vieglāk noteikt, jo reizē mācās vairāki darbinieki vai vadītāji," saka L.Kalniņa.
Interesants būtu pētījums, cik no Latvijas bezdarbniekiem, kas ir apmeklējuši šādus mācību centrus, vēlāk atrod darbu. Tamlīdzīgi pētījumi tiek veikti, piemēram, Vācijā. Bezdarbnieku apmācība tur tiek finansēta no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Kad bezdarbnieks ir atradis darbu, valsts ierēdņi noskaidro, vai viņam šis darbs patīk un vai darba devējs ar jauno darbinieku ir apmierināts.
Lāča pakalpojums
"Darbinieku apmācīšu par uzņēmuma naudu, bet nevar zināt, vai viņš, ieguvis jaunas zināšanas vai papildinājis jau esošās prasmes, ņems un neaizies strādāt pie konkurenta!" - tas ir viens no uzņēmēju argumentiem, kas sēj šaubas, vai maz vērts tērēt līdzekļus personāla attīstībai. N.Lokenbaham ir zināms gadījums, ka komersants bija sašutis: vairāki darbinieki pēc korporatīvajām apmācībām pārgāja strādāt citur. Tāds risks pastāv vienmēr, tāpēc, lai to mazinātu, darba devējs ar darbinieku var noslēgt līgumu, kurā paredzēts pēc apmācībām uzņēmumā nostrādāt vēl divus gadus. Darbinieka izglītībā ir ieguldīti līdzekļi, tāpēc līguma laušanas gadījumā darbiniekam var nākties kursus atmaksāt.
"Citādi sanāk, ka uzņēmējs, apmaksājot darbinieka-pārbēdzēja mācības, ir ieguldījis savus līdzekļus konkurējošā uzņēmumā," N.Lokenbahs atbalsta uzņēmēju vēlmi ar darbiniekiem slēgt šādus garantijas līgumus. Taču jāņem vērā arī apmācību ilgums. Diez vai ir vērts slēgt līgumu, ja darbinieks bijis tikai uz vienu kursu, kas uzņēmējam maksājis 200 latu.
Jaunas kursu tēmas
L.Kalniņa iezīmē dažas aktuālas tendences Latvijas apmācību uzņēmumos. Pirmkārt, ir parādījušies semināri klientu apkalpošanai parādu piedziņas procesā. Šāds mācību piedāvājums izveidots pēc pieprasījuma, kas radies ekonomiskās situācijas dēļ. Parādu piedziņas firmas algošana uzņēmumam rada izdevumus, bet ir izveidotas apmācības, lai šo pienākumu varētu veikt paša uzņēmuma darbinieki.
Otrkārt, ekonomiskās situācijas ietekmē ir radušies mazbudžeta mārketinga kursi. Taupības režīmā īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nākas izvērtēt jebkurus izdevumus, bet mazbudžeta mārketings ir kompromiss starp naudas taupīšanu un reklāmas aktivitātēm.
Treškārt. "Pirms gada uzņēmēji īsti nenovērtēja, ko var sniegt ES fondi tieši apmācību jomā, un pieredze šādu projektu īstenošanā nebija liela. Šobrīd arvien vairāk komersantu sāk novērtēt iespēju iegūt līdzfinansējumu tieši darbinieku apmācībai un tādā veidā panākt divus labumus - profesionālāku personālu un reizē arī celt viņu motivāciju darbam konkrētajā uzņēmumā. Tomēr vajadzētu atcerēties, ka apmācības nav vienīgais veids, kā panākt, lai darbinieks ir laimīgs, smaidīgs un produktīvs. To nodrošina daudzu apstākļu kopums uzņēmumā. Cik katrs darba devējs ir gatavs ieguldīt, tik arī saņems pretī," saka L.Kalniņa.
Par mums
Atpakaļ