Preses relīzes un publikācijas

ES finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā

Vineta Kalve,
Meža avīze,
2007. gada 2. jūnijs

Šī gada 2. maijā Biznesa konsultāciju un mācību centra „LatConsul” organizētais seminārs „ES strukturālo fondu finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā” radīja nopietnu interesi daudzos Latvijas uzņēmējos.
Uzņēmēji bija pulcējušies, lai iepazītos ar iespējām uzņēmējdarbības veicināšanai, kuras šodien piedāvā Eiropas Savienība (ES) un arī ar noteikumiem, lai piedāvāto finansējumu būtu iespējams iegūt.

Ar ko sākt
ES programma ir ES līdzfinansēts aktivitāšu kopums, kuru mērķis ir cilvēka attīstība. ES projekti izriet no kādas konkrētas ES programmas, kuru ieviešanu nosaka dotā programma un vadlīnijas.
Jebkura veiksmīga uzņēmēja darbības pamatā ir attīstības plānošana. Svarīgi apzināties, kas ir tas, ko uzņēmējs personīgi vēlas sasniegt, kādi ir uzņēmuma mērķi un uzdevumi un kādus attīstības virzienus ir definējusi Latvija un ES. Ļoti būtiski ir saprast, cik ilgā laikā un kādā veidā konkrētie mērķi ir jāsasniedz, piemēram, gada laikā palielināt apgrozījumu līdz 5 miljonus latu vai 50% produkcijas eksportēt uz ārvalstīm. Kad ir skaidri definēti sasniedzamie rezultāti, var meklēt atbalstu no malas, tajā skaitā ES finansējumu.
Ikviens finansējums tiek piešķirts vienas valsts vai ES programmas ietvaros. Programmās tiek definēti mērķi, aktivitātes, laika posmi, finansējums, resursi, kā arī tas, kādā virzienā notiks valsts attīstība, īstenojot šo programmu. Jo konkrētā uzņēmuma attīstības plānam ir lielāka atbilstība valsts attīstības plānam, jo lielāka iespēja saņemt finansējumu.


ES budžets - septiņiem gadiem
ES budžets tiek veidots septiņiem gadiem, kas tiek saukts par vienu programmēšanas periodu. Šobrīd ir sācies jaunais programmēšanas periods 2007. - 2013.gadam, iepriekšējais periods uz Latviju attiecās no 2004.gada 1.maija, kad Latvija iestājās ES, un tajā bija un arī šobrīd ir pieejams dažāda veida atbalsts Latvijas uzņēmējiem, jo jebkuru projektu pēc perioda beigu gada var īstenot vēl 2 gadus esošajā programmēšanas periodā. Tāpēc arī šobrīd vēl joprojām Latvijā notiek dažādas aktivitātes no iepriekšējā programmēšanas perioda – būvēti ceļi, apmācības utt. 2006.gadā programmēšanas periods beidzās, bet vēl līdz 2008.gada 31.decembrim tiek īstenota sadarbība starp projekta iesniedzēju un valsti, valsti un Eiropas Komisiju. Tāpēc būs vēl arī jauni projektu konkursi (Eiropas sociālā fonda izglītības un nodarbinātības jomā) iepriekšējā programmēšanas perioda ietvaros, kur būs iespēja pieteikties.
Viss ES viss budžets tiek tērēts tikai ES definētām programmām. Iepriekšējos periodos lielākie izdevumi bija lauksaimniecības programmām, bet jaunajā periodā, lauksaimniekiem par lielu neapmierinātību, šai nozarei piešķirtie budžeta līdzekļi sastāda mazāko pusi, nedaudz vairāk naudas atlicinot zinātnei, kultūrai, tieslietām, videi u.c
Lielu grupu sastāda t.s. strukturālie pasākumi, kuru ietvaros Latvijā darbojas dažādi struktūrfondi. Paralēli tiem Latvijas uzņēmējiem ir pieejami citi atsevišķi finansējumi, ko Eiropas Komisija finansē pa tiešo. Ir atsevišķi ārējie pasākumi, ko ES īsteno ar mērķi stiprināt ES lomu pasaules tirdzniecībā – dažādi pasākumi, kas tiek atbalstīti ārpus ES teritorijas. Lielākoties tie ir dažādi zinātniski pētnieciskie un humānās palīdzības projekti. Ir īpašas programmas ārējo pasākumiem, ko ES īsteno kopā ar dažādām starptautiskām institūcijām – Pasaules Banku, ANO utt., kur finansējuma kustību nosaka regula.

Kādu programmu izvēlēties?
Pašreiz spēkā ir programmēšanas perioda 2004.-2006. galvenais plānošanas dokuments – vienotais programmdokuments. EK regulas un direktīvas latviešu valodā aizvien vairāk kļūst pieejamas latviešu valodā. Pavisam nesen Eiropas Komisija vienojās ar Latviju par pēdējām izmaiņām aktivitātēs, kas attiecas uz 2007.-2013. darbības programmām – tuvākā pusgada laikā būs jauni projektu konkursi, kā arī nākamo 2 gadu laikā Latvijas uzņēmējiem būs pieejami arī Šveices finansējums. Pavisam ir 4 veidu ES programmas, kam tiek tērēts ES budžets, bet uzņēmējiem pievilcīgākās ir Eiropas Kopienas programmas, kas ir daudzpusīgs programmas kopums sadarbības veicināšanai ES dalībvalstu starpā. Latvijas nozares ministrija izvērtējot Latvijas lietderību konkrētā Kopienas programmā, iesniedz pieteikumu Eiropas Komisijai un pašlaik Latvija ir pieteikusi dalību vairāk nekā 20 dažādās Kopienas programmās. ES ik gadu nāk klajā vairāk nekā 400 dažādu programmu, struktūrfondi ir tikai viena no tām. Papildus kā iniciatīvas ir pieejamas „INTERREG” un „EQUAL” projekti. „EQUAL” ir liela mēroga projekti, kas vērsti pret diskriminācijām saistībā ar piekļuvi darba tirgum un tajā Latvijas uzņēmēji nevar būt kā vadošie partneri. Uzņēmējiem piemērotāka ir „INTERREG” programma, kas ir pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbība, kur uzņēmēji no Latvijas kopā ar citu valstu sadarbības partneriem var realizēt dažādus projektus un ES finansējums tiek piešķirts atbilstoši reģionu attīstībai. Jo attīstītāks reģions, jo vairāk finanšu instrumenti ir pieejami. Maija vidū Berlīnē būs jauna „INTERREG” programmas prezentācija Berlīnē, kur oficiāli šī programma būs atklāta nākamiem septiņiem gadiem.

Latvijā pieejamais finansējums
Latvijā ir pieci plānošanas reģioni, katrā no tiem ir ES struktūrfondu informācijas centri, šos centrus finansē no ES struktūrfondu budžeta un tajos ir pieejamas bezmaksas konsultācijas. Kopumā ir pieci struktūrfondi: Eiropas reģionālās attīstības fonds (finansējums galvenokārt paredzēts infrastruktūras, ražošanas un uzņēmējdarbības attīstībai), Eiropas Sociālais fonds (investīcijas izglītības sistēmā un profesionālajā izglītībā), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (atbalstīt lauksaimniecības pārstrukturēšanu un lauku attīstību), Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (atbalsts piekrastes zvejniekiem, zivju krājumu aizsardzībai, zvejas ostas uzlabošanai u.tml.), Kohēzijas fonds (izlīdzināt sociālās un ekonomiskās atšķirības starp valstīm). Nākamajos septiņos gados darbosies Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds. Lauksaimniecības un zivsaimniecības finansēšanas instrumenti tiek pārvirzīti Zemkopības ministrijas atbildībā un tiks izlietoti atbilstoši lauku attīstības plānam. Galvenā atbildīgā iestāde par šiem fondiem paliek Lauku atbalsta dienests, bet vadošā iestāde ir Zemkopības ministrija. Arī mežu īpašniekiem būs iespējams saņemt naudu no struktūrfondiem, jo Lauku atbalsta dienesta piedāvāto atbalsta pasākumu vidū minēti ir šādi pasākumi: Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem paredzēto konsultāciju pakalpojumu izmantošana; Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana; NATURA 2000 maksājumi (mežu īpašniekiem); Meža vides maksājumi; Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvo pasākumu ieviešana.
Ir apstiprināts „ES Struktūrfondu vadības likums”, kas attiecas uz iepriekšējo programmēšanas periodu, ir pieņemts arī jaunais likums, bet tas vēl nav stājies spēkā. vadības likums paredz attiekties no iepriekšējās kārtības – projektu pieņemšanas rindas kārtībā. Visos projektu konkursos projekti tiks salīdzināti cits ar citu.
Projektu finansēšanai Latvijā vadošā iestāde ir Finanšu ministrija.
Fiziska persona palīdzību nevar saņemt nevienā projektā, izņemot aktivitātes, kas ir vērstas uz komercdarbības uzsākšanu. ES viens projekts tiek finansēts no viena struktūrfonda.
Iepriekšējā programmēšanas periodā tika definētas piecas lielākās problēmas: bezdarbs, darba tirgus un izglītības problēmas, reģionālās atšķirības, ražošanas attīstības problēmas, ārvalstu tiešo investīciju apjoms.

Ar ko jārēķinās
Pirms rakstīt pieteikumu ES finanšu saņemšanai uzņēmējam ir jābūt pilnīgi skaidram un gatavam sava uzņēmuma biznesa plānam. Biežākās problēmas rodas no tā, ka pieteikuma projekts netiek rakstīts savlaicīgi, jo no konkursa izsludināšanas brīža līdz pieteikuma iesniegšanas beigām, ir divi mēneši, kuru laikā daudzi uzņēmēji raksta ne tikai pieteikumu finansējumam, bet arī savu biznesa plānu un citus attīstības plānošanas dokumentus. Uzņēmējiem jāsaprot, ka bez biznesa plāna nekad naudu no ES nesaņems.
Jābūt ļoti uzmanīgam projektā norādot tā attīstības rezultātus, jo ir situācijas, kad tiek norādīti rezultāti, kurus konkrētajos apstākļos sasniegt ir nereāli un, ja projekta laikā uzņēmējam neizdodas īstenot to, ko viņš pats projektā ir rakstījis, finansējumu nepiešķir. Struktūrfondos vispirms uzņēmējam projekts ir jāīsteno pa saviem līdzekļiem un, kad atbilstoši noteikumiem uzņēmējs atskaitās par realizēto projektu, viņš saņem atpakaļ savu naudu. Vienmēr jāatceras, ka projekti ir ierobežoti laikā un resursos. Ja uzņēmējs uzrakstījis, ka noteiktu projekta pasākumu īstenos gada laikā, tad tas ir jāizdara gadā. Ir atsevišķi gadījumi, kad ir iespējams pagarināt projekta īstenošanu, bet tad ir jābūt pamatotam argumentam. Īstenojot projektu 2007.-2013.gadu periodā, projekts ir jāīsteno līdz 2015.gada 31.decembrim.
Ja projektu konkursi regulāri tiek izsludināti vienā un tajā pašā aktivitātē, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, ja vienā reizē finansējumu neizdodas saņemt. Piesakoties uz to atkārtoti, ir vēlreiz jālasa vadlīnijas, jo programmas tiek nemitīgi attīstītas un ļoti bieži vienā projektu konkursā ir vieni nosacījumi, nākamajā – citi. Biežas kļūdas ir tās, ka atkārtoti tiek iesniegti projekti, kas rakstīti pēc vecajām formām utt.
Projektu pieteikumos ļoti liela nozīme ir formulējumiem, tāpēc jāatvēl laiks projekta pieteikuma rediģēšanai. Ļoti nozīmīga ir atskaišu sagatavošana. Attiecībā uz ES projektiem Latvijā ir jāsaprot daži pamatprincipi, kas tiek iestrādāti dokumentos, ir vienots standarts, kas tiek adresēts katrai ES dalībvalstij.

Palīgs uzņēmējam
Ne katram uzņēmējam ir tik daudz laika, lai papildus saviem pienākumiem nodarbotos ar projektu rakstīšanu, nepārkāpjot standartu, pareizi formulētu projekta mērķus, pētītu programmas un apakšprogrammas, kuras attiecināmas uz konkrēto uzņēmējdarbības nozari. Pat ja sākumā tas neliekas grūti, tad darba gaitā rodas daudz jautājumu un neskaidrību, kurās nepieciešama speciālista konsultācija.
Biznesa konsultāciju un mācību centra „LatConsul” šajā ziņā sniedz palīdzīgu roku, organizējot apmācības ES struktūrfondu projektu izstrādē un ieviešanā, kā arī sniedz ES struktūrfondu projektu rakstīšanas un konsultēšanas pakalpojumus.
Tā iespējams ievērojami ietaupīt līdzekļus. Apmācības var notikt uz vietas uzņēmuma telpās, tādējādi ievērojami ietaupot darbinieku laiku. Apmācību beidzējiem tiek izsniegtas apliecības.
Pēc klienta vēlmēm, iespējams elastīgi saskaņot arī konsultāciju laiku un vietu. Konsultācijas sniedz pieredzējuši profesionāļi, iepriekš nopietni sagatavojoties katrai konsultācijai.