Iluta Ieviņa, speciāli Dienas Biznesam 
Dienas Bizness
ES nauda
2008. gada 28. maijs, trešdiena


Biznesa fakti
Nosaukums: SIA Latconsul
Nozare: izglītība
Dibināšanas gads: 2003
Īpašnieks: Normunds Lokenbahs
Darbinieku skaits: 30
Atrašanās vieta: Rīga

Informācijai
Projekts: pieteikums stipendijai „Pieaugušo izglītības personālam profesionālās pilnveides aktivitātēm” ES Mūžizglītības programmas sektorālās programmas Grundtvig3 akcijas Individuālās Mobilitātes ietvaros
Kopējais projekta finansējums:
Valsts Aģentūra „Akadēmisko programmu aģentūra”: EUR 1355


Privātas mācību iestādes vadītājs Normunds Lokenbahs ar ES atbalstu ieguvis jaunas zināšanas un sadarbības partnerus tālākizglītības kursos Vācijā.

Pateicoties mācību centra Latconsul Valsts Aģentūrā „Akadēmisko programmu aģentūra” iesniegtajam un apstiprinātajam projekta pieteikumam, SIA Latconsul valdes loceklis Normunds Lokenbahs saņēma 100% finansiālu atbalstu – stipendiju – tālākizglītības kursu „Profesionālā apmācība pieaugušo izglītības centros un starptautisko tīklu veidošana” apmeklējumam pagājušā gada nogalē Vācijas dienvidu pilsētā Rēgenā (Regen), Bavārijā.

No jaunajām valstīm

Kursu galvenais mērķis bija - sadarbības (starptautiska tīkla – no angļu val. networking) veidošana profesionālās izglītības un pieaugušo apmācības jomā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.
Kursos piedalījās pārstāvji no jaunajām ES dalībvalstīm – Ungārijas, Bulgārijas, Lietuvas un Latvijas, kā arī no ES kandidātvalsts – Turcijas un vecās dalībvalsts – Īrijas. Pārsvarā tie bija valsts iestādēs strādājošie – augstskolu, koledžu pasniedzēji. N. Lokenbahs vienīgais pārstāvēja privātu mācību iestādi.
„Pamatnostādne profesionālajai izglītībai Vācijā (arī citur Eiropā) ir mūžizglītība - izglītība cilvēka mūža garumā. Tās galvenais virziens ir apmācīt cilvēkus, kuri ir bez darba, sociāli atstumtie, kuriem varbūt ir nepieciešama speciālista (piemēram, psihologa) palīdzība, lai atgrieztos darba tirgū. Tāpat mūžizglītība sniedz iespēju ikvienam cilvēkam sevi attīstīt, atrast savu vietu darba tirgū vai nepieciešamības gadījumā mainīt profesiju, kā arī veicināt karjeras izaugsmi un paplašināt karjeras iespējas. Arī Latvijā pēdējā laikā tiek daudz runāts un domāts par mūžizglītību. Cilvēki ir sapratuši, ka mūsdienu strauji mainīgajā tehnoloģiju laikmetā zināšanas ātri noveco un ir nemitīgi jāatjauno un jāpapildina,” uzsver N. Lokenbahs.

Sagatavo darba tirgum

„Viena apmācāmo kategorija Vācijā ir gados jauni cilvēki, kuri pabeidz vispārējās izglītības iestādi ar diezgan sliktām sekmēm un augstskolā iestāties nevar. Atliek profesionālā izglītība un pieaugušo apmācība. Ir paredzēts, ka laikā, kamēr cilvēks iziet apmācību kādā pieaugušo izglītības iestādē, viņam aktīvi tiek meklēta darba vieta. Apmēram 90% gadījumu pēc apmācībām cilvēki sāk strādāt. Arī kādu laiku pēc apmācības beigšanas tiek sekots līdzi darbinieka gaitām - vai darba devējam darbinieks apmierina, vai darbinieks ir apmierināts ar izvēlēto profesiju un darba vietu u. tml. Šo pieredzi, manuprāt, derētu pārņemt arī Latvijā.
Vēl viena kategorija - darbu zaudējušie cilvēki. Viņiem tiek piedāvātas dažādas pārkvalificēšanās programmas un līdzdalība konkrētu projektu realizācijā. Tā kā Vācijā vērojama tendence sarukt bezdarbnieku skaitam un apmācāmo kļūst aizvien mazāk, tiek izstrādāti aizvien jauni, interesanti projekti, kuru pamatmērķis ir apmācīt un piesaistīt darbiniekus.
No vācu kolēģu stāstītā izriet, ka Vācijā, līdzīgi kā pie mums Latvijā, ir jomas, kur trūkst kvalificētu darbinieku un galvenā rūpe ir - lai darba tirgus būtu piepildīts un nebūtu jāieved darbaspēks no ārvalstīm. Tāpēc tiek domāts par ļoti nepieciešamo, bet ne tik prestižo profesiju darbinieku apmācību, kā, piemēram: frizieri, viesnīcu darbinieki - istabenes, viesmīļi, administratori, būvniecības, metālapstrādes jomās strādājošie u.c.,” tā N. Lokenbahs.

Iesaistīsies projektā

Arī katras valsts pārstāvim bija jāprezentē sava valsts un jāiepazīstina ar savu konkrēto izglītības iestādi.
N. Lokenbahs: „Latvijā pieaugušo izglītība lielā mērā tiek nodalīta no formālās izglītības. Dažādus tālākizglītības kursus un seminārus piedāvā pārsvarā privātas, nevis valsts finansētas izglītības iestādes. Vācijā privātais sektors nav tik attīstīts, jo izglītību lielā mērā finansē valsts - pieaugušo izglītības iestādes (tautas skolas) vismaz daļēji (līdz pat 70%) ir balstītas uz valsts finansējumu. Privātā apmācība izpaužas vairāk kā kvalifikācijas celšana konkrētiem darbiniekiem, konkrētā specialitātē vai uzņēmumā, nevis vispārēja apmācība.
Tāpēc vācu kolēģi izrādīja lielu ieinteresētību sadarbībai ar Latviju un kopīgu projektu izstrādei, lai tos realizētu ar ES struktūrfondu finansējuma palīdzību. Arī no Turcijas pārstāvja puses izskanēja reāli sadarbības piedāvājumi.”
Pēc kursu apmeklējuma mācību centrs Latconsul šobrīd jau plāno iesaistīties starptautiskā sadarbības projektā Let’s learn together – let’s create together – let’s do our European home better. Šī projekta ietvaros viena no aktivitātēm būs latviešu valodas apmācība imigrantiem no ārvalstīm.
„Šie kursi bija laba iespēja gūt jaunas zināšanas un dalīties pieredzē ar citu valstu speciālistiem pieaugušo izglītības jomā, atrast iespējamos sadarbības partnerus, kā arī rast jaunas ierosmes sava uzņēmuma darbības uzlabošanai un paplašināšanai. Arī citiem pieaugušo izglītības jomas pārstāvjiem iesaku rakstīt projektus un izmantot ES Mūžizglītības programmas piedāvātās iespējas,” novēl N. Lokenbahs.

Informācijai

Daži nozīmīgi fakti:
*ES šobrīd gatavo European Credit System for Vocational Education and Training (ECVET) (“Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajā izglītībā un apmācībā”) modeļa izstrādi. Tā ir kredītpunktu un pārneses sistēma profesionālās izglītības un apmācības programmās. Ar šīs sistēmas palīdzību audzēkņa gūtos rezultātus profesionālajā apmācībā var dokumentēt un apliecināt, pārkāpjot attiecīgās izglītības sistēmas robežšķirtni. Šo sistēmu ieviest paredzēts 2010. gadā, kas nesīs pārmaiņas visā Eiropas profesionālajā izglītības sistēmā (brīva studentu apmaiņa u.c.).

*2007. - 2013. gada plānošanas periodā no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem profesionālās izglītības attīstībai Latvijā plānots novirzīt 152 miljonus eiro jeb 28% no kopējiem izglītībai un zinātnei atvēlētajiem ES līdzekļiem.

*Grundtvig finansē izglītības programmas pieaugušajiem, kas jo īpaši var būt partnerattiecības, tīkli un starptautiskas mobilitātes darbības. Tās mērķis līdz 2013. gadam ir apmaksāt pārvietošanās izdevumus 7 000 cilvēkiem. Grundtvig ir atvērts katrai organizācijai, kas darbojas pieaugušo izglītībā. Šādu organizāciju daba un statuss var krasi atšķirties dažādās valstīs un dažādos pieaugušo izglītības sektoros.
(Plašāku informāciju skatīt: http://izm.izm.gov.lv/es/muzizglitiba.html )